Mūsdienu jaunatnei domāta literatūra

Ikviens, kurš ir gājis cauri skolas gadiem, zina, kas ir literatūra. Cik vasaras nav pagājušas, lasot obligāto literatūras sarakstu, kas liekas, nekad nebeigsies. Jaunieši paliek arvien slinkāki, un cenšas apiet šo sarakstu, atrodot īsus konspektus internetā. Literatūras lasīšana ir nepieciešama jūsu smadzeņu darbībai un veiksmīgai komunikācijai. Lasot paplašinās vārdu krājums – tas ir viens no svarīgākajiem mērķiem kāpēc skolās tiek uzdots lasīt grāmatas.

Skolas laiki mums bieži vien asociējas ar Raiņa lugu studēšanu, ar brāļu Kaudzīšu Mērnieku laikiem un citām literatūras pērlēm. Par latviešu vēsturi un literatūras dižgariem ir jāzina, un kaut reizi mūžā viņi ir jāizlasa. Tā viennozīmīgi nav brīvā laika lasāmviela, un tieši tāpēc tiek likta mācību programmu saturā. Padomājiet paši, vai spējat sevi iedomāties brīvdienas rītā, ņemot rokās “Nāves ēnā” un pavadot ar šo noveli visu dienu. Šobrīd populārākās ir jauno rakstnieku izdotas grāmatas. Laiks iet uz priekšu, un arī tēmas, par ko raksta, paliek mūsdienīgākas un tuvākas šī brīža situācijai.

Tas, kas šobrīd aizrauj lasītājus, ir ārzemju jaunākie bestselleri, kas tiek izlaisti arī filmu veidā. Grāmatas ir ar nedaudz pārcilvēcisku pieskaņu, tēli, kas nav reāli, ar spējām, kādas nav cilvēkiem – tas ir tas, ko labprāt lasa mūsdienu latvietis. Pirms pāris gadiem ļoti ievērojamu popularitāti guva Stefanijas Meieres romantiskās fantastikas grāvējs “Krēsla”, kam tika izdotas četras daļas. Šobrīd tikpat populāras ir kļuvušas Ērikas Leonardas Džeimsas erotiskā romāna “Greja piecdesmit nokrāsas” grāmatas. Fani ar nepacietību gaida arī visu daļu filmas. Autoru pēdējo gadu aprakstītās tēmas ir romantika, pat erotika, fantastika, pārcilvēcība. Tas ir tas, kas šobrīd visvairāk aizrauj jaunos lasītājus. Tāpat kā kino industrijā, arī grāmatu industrijā arvien vairāk raksta par vampīriem, raganām, burvjiem, supermeniem un šāda tipāža tēliem. Tas krasi atšķiras no tā, ko rakstīja mūsu, latviešu dižgari. Iepriekš lielākais varonis bija Lāčplēsis, vai Antiņš, kas zelta kalnā atbrīvoja princesi no ieslodzījuma, šobrīd tos ir nomainījuši burvji, kas noņem lāstus un atbrīvo pasauli no ļaunuma.

Arī dzejoļu forma ir krasi izmainījusies, kāda tā bija agrāk un šobrīd. Mūsdienu autori ar radošumu pieiet dzejoļu noformējumam, pat, nedomājot tik ļoti par pašu saturu. Saturiskā ziņā pat it tādi brīnumaini dzejoļi, kas sastāv no pāris vārdiem un visu laiku atkārtojas. Grāmatu noformējums tiek uzticēts jaunajiem māksliniekiem. Stārastei līdzīgus skaistos kukainīšus nekur vairs nav iespējams redzēt. Ieejot bibliotēkā un paskatoties grāmatu vākus, gan grāmatām, gan dzejoļiem ir vērojama viena iezīme – tie ir tumšās krāsās, nav pārāk raibi, ar viena objekta formējumu – vai tas ir viens priekšmets, vai cilvēka ķermeņa daļa. Mazāk ir arī fotoattēli pašā grāmatā, ļaujot lasītāja pilnīgai fantāzijai iztēloties galvenos varoņus un vietas atainojumu.

Mainījies ir formāts, no tipogrāfiski iespiestas grāmatas uz lasīšanu e-vidē. Daudzi šobrīd jaunākās grāmatas izlasa internetā, pat pirms tās tiek iegādātas bibliotēkas. Īpaši tiek lasītas grāmatas oriģinālā valodā, kas, praktiski, netiek iegādātas bibliotēkās vispār. Līdz tām nonāk tikai latviešu tulkoti darbi, kas dažreiz nedaudz atšķiras no oriģinālā teksta. Taču lai vai kā, ir pozitīvi, ka jaunieši nav aizmirsuši par grāmatu lasīšanu. Vienalga, vai tās ir grāmatas, vai e-grāmatas, ir svarīgi, lai jaunieši netiek degradēti video spēļu pasaulē. Jūs pat nejutīsiet, kā varoņi ievelk savā pasaulē un laiks aizskrien nemanot. Grāmatas lasīt ir interesanti un aizraujoši, tā ir lieliska laika pavadīšana drēgnā rudens dienā.