lasit-gramatu

Mūsdienu jaunatnei domāta literatūra

Ikviens, kurš ir gājis cauri skolas gadiem, zina, kas ir literatūra. Cik vasaras nav pagājušas, lasot obligāto literatūras sarakstu, kas liekas, nekad nebeigsies. Jaunieši paliek arvien slinkāki, un cenšas apiet šo sarakstu, atrodot īsus konspektus internetā. Literatūras lasīšana ir nepieciešama jūsu smadzeņu darbībai un veiksmīgai komunikācijai. Lasot paplašinās vārdu krājums – tas ir viens no svarīgākajiem mērķiem kāpēc skolās tiek uzdots lasīt grāmatas.

Skolas laiki mums bieži vien asociējas ar Raiņa lugu studēšanu, ar brāļu Kaudzīšu Mērnieku laikiem un citām literatūras pērlēm. Par latviešu vēsturi un literatūras dižgariem ir jāzina, un kaut reizi mūžā viņi ir jāizlasa. Tā viennozīmīgi nav brīvā laika lasāmviela, un tieši tāpēc tiek likta mācību programmu saturā. Padomājiet paši, vai spējat sevi iedomāties brīvdienas rītā, ņemot rokās “Nāves ēnā” un pavadot ar šo noveli visu dienu. Šobrīd populārākās ir jauno rakstnieku izdotas grāmatas. Laiks iet uz priekšu, un arī tēmas, par ko raksta, paliek mūsdienīgākas un tuvākas šī brīža situācijai.

Tas, kas šobrīd aizrauj lasītājus, ir ārzemju jaunākie bestselleri, kas tiek izlaisti arī filmu veidā. Grāmatas ir ar nedaudz pārcilvēcisku pieskaņu, tēli, kas nav reāli, ar spējām, kādas nav cilvēkiem – tas ir tas, ko labprāt lasa mūsdienu latvietis. Pirms pāris gadiem ļoti ievērojamu popularitāti guva Stefanijas Meieres romantiskās fantastikas grāvējs “Krēsla”, kam tika izdotas četras daļas. Šobrīd tikpat populāras ir kļuvušas Ērikas Leonardas Džeimsas erotiskā romāna “Greja piecdesmit nokrāsas” grāmatas. Fani ar nepacietību gaida arī visu daļu filmas. Autoru pēdējo gadu aprakstītās tēmas ir romantika, pat erotika, fantastika, pārcilvēcība. Tas ir tas, kas šobrīd visvairāk aizrauj jaunos lasītājus. Tāpat kā kino industrijā, arī grāmatu industrijā arvien vairāk raksta par vampīriem, raganām, burvjiem, supermeniem un šāda tipāža tēliem. Tas krasi atšķiras no tā, ko rakstīja mūsu, latviešu dižgari. Iepriekš lielākais varonis bija Lāčplēsis, vai Antiņš, kas zelta kalnā atbrīvoja princesi no ieslodzījuma, šobrīd tos ir nomainījuši burvji, kas noņem lāstus un atbrīvo pasauli no ļaunuma.

Arī dzejoļu forma ir krasi izmainījusies, kāda tā bija agrāk un šobrīd. Mūsdienu autori ar radošumu pieiet dzejoļu noformējumam, pat, nedomājot tik ļoti par pašu saturu. Saturiskā ziņā pat it tādi brīnumaini dzejoļi, kas sastāv no pāris vārdiem un visu laiku atkārtojas. Grāmatu noformējums tiek uzticēts jaunajiem māksliniekiem. Stārastei līdzīgus skaistos kukainīšus nekur vairs nav iespējams redzēt. Ieejot bibliotēkā un paskatoties grāmatu vākus, gan grāmatām, gan dzejoļiem ir vērojama viena iezīme – tie ir tumšās krāsās, nav pārāk raibi, ar viena objekta formējumu – vai tas ir viens priekšmets, vai cilvēka ķermeņa daļa. Mazāk ir arī fotoattēli pašā grāmatā, ļaujot lasītāja pilnīgai fantāzijai iztēloties galvenos varoņus un vietas atainojumu.

Mainījies ir formāts, no tipogrāfiski iespiestas grāmatas uz lasīšanu e-vidē. Daudzi šobrīd jaunākās grāmatas izlasa internetā, pat pirms tās tiek iegādātas bibliotēkas. Īpaši tiek lasītas grāmatas oriģinālā valodā, kas, praktiski, netiek iegādātas bibliotēkās vispār. Līdz tām nonāk tikai latviešu tulkoti darbi, kas dažreiz nedaudz atšķiras no oriģinālā teksta. Taču lai vai kā, ir pozitīvi, ka jaunieši nav aizmirsuši par grāmatu lasīšanu. Vienalga, vai tās ir grāmatas, vai e-grāmatas, ir svarīgi, lai jaunieši netiek degradēti video spēļu pasaulē. Jūs pat nejutīsiet, kā varoņi ievelk savā pasaulē un laiks aizskrien nemanot. Grāmatas lasīt ir interesanti un aizraujoši, tā ir lieliska laika pavadīšana drēgnā rudens dienā.

literatura

Literatūras dažādība

Literatūra ir mainīga un aktuāla visos laikos. Katrs var izvēlēties sev vēlamo kategoriju un nodoties lasīšanai.

Ceļošana un veselīgs dzīvesveids
Grāmatas ir interesantas un lietderīgas tiem, kam hobijs ir ceļošana. Lielākoties tās ir noderīgas brošūras par valsti, tās kultūru un interesantiem apskates objektiem, kas obligāti jāapmeklē ceļojuma laikā. Tajos tiek iekļautas arī kartes ar ielu nosaukumiem un lielākajiem apskates objektu punktiem. Veselīgs dzīvesveids ir svarīgs priekšnosacījums katra cilvēka dzīvē. Ja nebūs veselība, pārējie mērķi arī izpaliek. Ēst veselīgi, kustēties svaigā gaisā, vingrināt savu ķermeni – tas viss ir svarīgs ikdienā.

Mācību literatūra
Šī literatūra vairāk ir domāta tiem, kas mācās skolā vai studē augstākās iestādēs. Tajās ir apkopotas pamata lietas, kas studiju programmā ir jāapgūst. Tās veido zinātnieki, kas tēmā orientējas visvairāk. Mācību literatūra ir domāta arī pasniedzējiem, profesoriem, skolotājiem. Lai sagatavotu veiksmīgu mācību tēmu, ir jāņem palīgā vispārizglītojošas zinātniskas grāmatas. Pie mācību literatūras var pieminēt arī vārdnīcas un grāmatas, kas iemāca pareizu gramatiku svešvalodā. Tās ir domātas gan iesācējiem, gan speciālu profesiju vajadzībām ( biznesa valoda, piemēram).

Bērnu literatūra
Tā ir paredzēta katra vecuma bērniem. Pašiem mazākajiem grāmatas ir ar lieliem zīmējumiem, pirmajiem mācību burtiem un krāsojamās grāmatas. Tās ir pasakas, kuras sākumā lasa mammas un tēti, bet, paliekot vecākiem, ar laiku paši sāk lasīt. Bērniem grāmatas ir domātas, lai attīstītu domāšanu un iegūtu arvien jaunas zināšanas. Bērnu literatūrā tiek pieskaitītas arī grāmatas jaunajām māmiņām – viss, par mazuļa augšanu un kopšanu. Audzināšanas jautājums ir viens no svarīgākajiem, kas nosaka mazuļa turpmāko dzīvi, tāpēc ir labi, ja ir kāds palīgs, kur smelties padomus.

Oriģinālliteratūra
Šajā kategorijā ir tas ko mēs visbiežāk saprotam ar literatūru – dzeja, romāni, kriminālromāni, drāma, esejas un vēl daudzi apakšnodalījumi. Autori ir mūsu pašu jaunie rakstnieki un pagājušā gadsimta dižgari, piemēram, Blaumanis, Rainis, brāļi Kaudzītes. Kādreiz, kad ir skumji, var palasīt aforismu grāmatas un smelties jaunu enerģiju. Tie parasti ir par dzīvi, draudzību, attiecībām, ģimeni. Šīs grāmatas ir ar ilustrācijām un fotogrāfijām, padarot lasīšanu interesantāku. Pat grāmatas nosaukumi liecina, ar kādu domu būs aforismi, piemēram “Grāmata draņķīgai dienai”.

Tulkotā literatūra
Tie paši literatūras žanri, kas oriģinālliteratūrā, bet tulkoti no citas valodas. Populārākie šobrīd ir romāni, kriminālromāni un fantastika. Dzejoļus tulko retāk, tiem nav tik daudz lasītāju, kā lielajiem bestselleriem. Pasaulē, kā arī Latvijas lasītāju iecienītajiem romāniem tiek izdotas filmas. Filmās stāsts tiek saīsināts, izlaižot daudz ainas, kas ir grāmatā, tāpēc vispirms lietderīgāk ir izlasīt grāmatu un tad skatīties uz ekrāna.

Biogrāfiskā literatūra
Biogrāfija ir kāda cilvēka dzīves stāsts, kas ir iespiests grāmatā. Tas ir kas vairāk, kā tikai intervija preses relīzei. Svarīgi ir izvēlēties galveno varoni ar interesantu dzīvesstāstu, lai lasītāju aizrautu šī grāmata. Visbiežāk tie ir aktieri, dziedātāji, slaveni cilvēki valstī. Šajā kategorijā ietilpst gan latviešu rakstnieku grāmatas, gan tulkojumi no citām valodām.

Viss mājai un dārzam
Kā jau var noprast, šeit ir lietas, kas jāzina dārzniekam gan hobija, gan profesionālā līmenī. Ja ir mājas pagalmā ir izveidots dārzs, tad vienmēr lietderīgi ir palasīt informāciju, kā pareizi kopt dārzu. Mājsaimniekiem noderīgas ir pavārgrāmatas, kur smelties idejas jaunām maltītēm. Grāmatas ir krāšņas ar apetilīgām ilustrācijām. Rokdarbu grāmatas ir noderīgas tām saimniecēm, kurām patīk smalki darbi un pašdarinātas lietas.

gramatas-interneta

Grāmatas internetā

Lasīt grāmatas ir jau no bērnības nepieciešama lieta. Tā attīsta prātu, atmiņu un papildina vārdu krājumu. Izglītojoši ir lasīt dažādās valodās, ne tikai valsts valodā – iemācoties arī pareizu gramatiku un bieži vien sarunvalodas prasmes, ko skolā reti kad māca. Tehnoloģijām attīstoties, arvien vairāk parādās grāmatas, kas ir pārrakstītas failos un ir izlasāmas personīgajos datoros vai planšetēs. Jaunajām tehnoloģijām attīstoties, ir gan plusi, gan savi mīnusi.

1. Tiek aizmirstas bibliotēkas
Bibliotēka ir nacionāla vērtība, kur lielā daudzumā tiek apvienotas svarīgas zinātniskās, daiļliteratūras grāmatas un preses izdevumi. Bibliotēka ir ne vien grāmatu apkopojums, bet arī darba vieta daudziem, patiešām profesionāliem un visu zinošiem bibliotekāriem. Bibliotēkas mūsdienās aprīko ar modernām tehnoloģijām, ievieš kopīgas savienotas sistēmas, lai nepieciešamo grāmatu var atrast pārējās bibliotēkās, ja tāda nav uz vietas. Taču galvenā funkcija – glabāt grāmatas, cilvēkiem pieejamā vietā, saglabājas. Ieviešot grāmatu lasīšanu internetā, cilvēki arvien mazāk apmeklē bibliotēkas. Reizēm slinkums dara savu, reizēm darba laiki ir tik neizdevīgi, ka nav iespējams paspēt līdz slēgšanai.

2. Nav jāņem līdzi smagas grāmatas
Grāmatas nāk ne tikai ar savu zinību krājumu, bet arī ar papildus svaru. Jau no skolas laikiem atceramies, ka daudz grāmatas somu vai vilka līdz zemei. Tāpēc vieglāk ir paņemt vienu planšeti, kura svara ziņā ir daudz vieglāka, un lasīt tur visas grāmatas. Vienlaicīgi tajā var būt vairākas grāmatas, bet svars no tā nemainās. Arī aizbraucot uz kādu tālāku vietu, un ņemot līdzi grāmatas, pienāk brīdis, kad tās tiek izlasītas, un mājās šā vai tā jāved viss smagums. Mīnuss planšetu lietotājiem ir tāds, ka ik pa laikam ir jālādē sava elektroniskā iekārta. Un, ja pie rokas nav lādētājs, tad nekāda grāmatu lasīšana vairs nav iespējama.

3. Nogurdina acis
Ilga sēdēšana pie planšetes vai datora monitora nogurdina acis. Nav izslēgts, ka grāmatas lasīšana pie slikta apgaismojuma neradīs nogurumu acīm. Ir pierādīts, ka ultravioletais starojums, kas nāk no datora vai planšetes ekrāna, kaitē acīm, padarot tās sausas un izraisa graušanas sajūtu. Ilglaicīgi skatīties ekrānā arī nav ieteicams. Vienīgais labums acīm ir tāds, ka var palielināt lasāmos burtus, tādējādi, nav vajadzība turēt planšeti tik tuvu pie sevis. Arī lasot grāmatu sliktā apgaismojumā var nodarīt kaitējumu savām acīm. Tāpat arī poza kādā jūs lasiet, var ietekmēt veselības stāvokli. Vispareizāk ir lasīt, sēžot ar taisnu muguru un pie laba apgaismojuma. Tāpat kā lietojot planšeti, ik pa laikam ir jāatpūtina acis.

4. Nav jābaidās, ka pazudīs atzīme
Mēdz gadīties, ka, noliekot grāmatu uz kādu brīdi malā, tiek pazaudēta atzīme, cik tālu tikāt. Planšetē šo vietu var atzīmēt un nelauzīt galvu, kur bija pēdējais teikums. Šis it kā liekas mazāk svarīgs faktors, taču dažus tas patiešām var nokaitināt, ja katru reizi biezai grāmatai jāmeklē pareizā turpināšanas vieta.

5. Jaunākas grāmatas
Zināms, ka pats jaunākais no izdevējiem, sākumā nonāk internetā. Tāpat ir arī ar filmām un seriāliem – ja runājam par oriģinālvalodu. Internetā var visātrāk izlasīt jaunākās izdotās grāmatas. Grāmatu krājums tiek visu laiku papildināts, un nav jāgaida, kamēr bibliotēka to iegādāsies savā īpašumā. Tāpat gaidīt, kamēr grāmata tiek pārtulkota valsts valodā, sanāk ilgāk gaidīt, nekā izlasīt to oriģinālā valodā. It sevišķi, ja bibliotēkā tiek iegādāta pati jaunākā un interesantākā grāmata, ir iespēja, ka jāgaida rindā, kamēr to varēs paņemt.